Eckau clan
Would you like to react to this message? Create an account in a few clicks or log in to continue.

Eckau clan


 
PortalSatursReģistrētiesIeietLatest imagesMeklēt

 

 Rafaēls

Go down 
AutorsZiņojums
Ar4a
Ādmins
avatar


Number of posts : 51
Age : 31
Registration date : 03.12.07

Rafaēls Empty
PostTēma: Rafaēls   Rafaēls Empty2010-06-17, 06:47

Raffaello Sanzio da Urbino






Rafaēls Santi (1483. gada 6. aprīlis vai 28. marts – 1520. gada 6. aprīlis),
labāk zināms, kā vienkārši Rafaēls. Bija itāļu renesanses mākslinieks,
gleznotājs un arhitekts Dižrenesanses laikā atzīmējot, ka viņa darbi bija perfekti
un graciozi. Dzimis Urbīno pilsētā. Kopā ar Mikelandželo un Leonardo da Vinči
viņi iezīmē tā laika lielo meistaru trioloģiju. Rafaēls bija neiedomājami
produktīvs, viņam piederēja liela darbnīca. Par spīti viņa nāvei 37 gadu vecumā
ir palikuši daudzi viņa darbi.






Dzīves laikā viņš bija ietekmējoša personība un tomēr ārpus
Romas viņu pazina lielākoties pēc printēšanas darbiem. Rafaēls bija dzimis
Urbīno pilsētā hercoga galma gleznotāja ģimenē, tāpēc savu bērnību un agro
jaunību pavadīja vidē, kur pulcējās
dzejnieki, filozofi, mūziķi zinātnieki. Pirmās iemaņas glezniecībā viņš
ir guvis pie sava tēva - gleznotāja Džovanni Santi. Viņa karjera sadalās trijās
fāzēs. Pirmā pēc Džordžio Vasārī – Pirmie darbi Umbrijā. Rafaēls mācījies un
strādājis P. Perudžīno darbnīcā Perudžā. Tad seko 4 gadu periods (1504-1508)
apzīmējot mākslinieciskās Florences tradīcijas. Florencē 1504. gadā Rafaēls
ieradās pilsētā, kurā jau sen bija vēlējies nokļūt, jo tajā laikā tur
dzīvoja un strādāja Leonardo da Vinči un Mikelandželo, kas atstājuši uz Rafaēlu
spēcīgu ietekmi. Tā laika ievērojamākie darbi - "Madonna
Conestabile" un altārglezna "Marijas saderināšana". Izcils
darbs, ko Rafaēls radīja Sv. Siksta klostera baznīcai ir
altārglezna "Siksta madonna"(1519). Šajā darbā ir apvienotas visas
tās
īpašības, ko mākslinieks bija izstrādājis iepriekšējos sieviešu tēlos.Un
pēdējais, trešais triumfālais 12 gadu darbs Romas pāvestiem un aristrokātiem.
1508. gadā pāvests Jūlijs II uzaicināja mākslinieku uz Romu, lai kopā ar citiem
māksliniekiem apgleznotu Vatikāna pils pieņemamās zāles jeb stancas. Laikā no
1509. līdz 1517. gadam Rafaēls apgleznoja trīs lielas zāles.








--------------------------------------------------------------------------------------



Daudzi viņa darbi patreiz atrodās Vatikānā, Apustuļu pilī.


"Atēnu skola", 1511.–1512. gadā, Stanza della
Segnatura, Vatikāns.



Sienu puslokos izvietotās kompozīcijas "Disputs", "Atēnu
skola", "Parnass", "Gudrība, Pieticība un Spēks"
simbolizē četras cilvēka garīgās dzīves jomas -
dievbijību, filozofiju, poēziju un tieslietas. Mākslinieks panācis
organisku saistību starp kompozīciju un arhitektūras formām.




Slavu Rafaēls iemantojis arī kā portretu mākslinieks, kurš
spēja atklāt cilvēka rakstura vissmalkākās nianses - Rafaēla
pašportrets, pāvesta Jūlija II portrets, Leona X portrets ar kardināliem
un "Baldasāres Kastiljones portrets".
Mākslinieku Itālijā pazina arī kā lielisku arhitektu.
Rafaēls bijis Romas Sv. Pētera katedrāles galvenais arhitekts.
Pārsvarā gleznojis Bībeles tēlus, visvairāk Madonnu ar bērnu.
Piedalījies Vatikāna pils stancu [pils sienas] apgleznošanā, apgleznojis
Parakstu zāli.
Bijis Romas Sv. Pētera katedrāles galvenais arhitekts, cēlis arī citas
sakrālas celtnes un darinājis daudzus lielus paklāju metus.
Rafaēls aizgāja no šīs pasaules ļoti jauns - 37 gadu vecumā, nepaguvis
līdz galam pabeigt vairākus gleznojumus, starp tiem arī freskas Farnezes
villai (Villa Farnesina).


Siksta Madonna
Eļļas glezna ar Jaunavu, Bērnu un Svētajiem Sikstu un Barbaru, parasti
saukta kā Siksta Madonna, tā vien šķiet, ka tēli paši izvietojušies
telpā. Tēli stāv uz mākoņu grēdas, ierāmēti ar smagiem aizkariem, kas
pavērti katrs uz savu pusi. Jaunava patiesībā izskatās kā tikko
nolaidusies no debesīm un gatavībā kāpt ārā no gleznas. Svētā Siksta
žests un Svētās Barbaras skatiens izskatās mērķēts pret ticīgajiem, ko
mēs iztēlojamies aiz balustrādes zem gleznas lejas daļas. Pāvesta tiāra,
kas ir novietota uz balustrādes virspuses, šķiet kā tilts starp reālo
un ilustrēto pasauli.
Gleznai, iespējams, bija paredzēts greznot Jūlija II kapakmeni, jo divi
eņģelīši gleznas lejas daļā it kā simbolizē bēru ceremoniju. Eļļas
glezna tika novietota Siksta klosterī Piacenzā, un vēlāk mūki to
uzdāvināja Augustam III, Saksonijas karalim. Pēc otrā pasaules kara tā
tika pārvesta uz Maskavu, un vēlāk tika atgriezta atpakaļ Drēzdenē.
Aplūkotāji paaudzēm vien Gemēldes Galerijā [Gemäldegalerie] Drēzdenē ir
bijuši dziļi iespaidoti par to, kā Rafaēls attēlojis Madonnu šajā
gleznā. Tā ir tikusi reproducēta atkal un atkal, un nu jau gandrīz katrs
ir pazīstams ar ķerubiem [enģēlīši], kuri atspiedušies pret balustrādes
malu. Madonna aiz aizkariem parādās pašapzinīga un tomēr svārstīga.
Aizkari it kā rada ilūziju, ka slēptu viņu no skatītajiem un tai pašā
laikā it kā pasargātu Rafaēla gleznojumu.
„Madonnai rokās ir bērns, kas viņai jāatdod cilvēcei. Liktenīgais viņai
jau zināms, bet ... brīvas izšķiršanās par to vēl nav. Māte piesardzīgi
piespiedusi bērnu sev klāt. Madonna ir skumja, satraukta par savu
bērniņu. Viņai ir saprotošs, apgarots un maigs mīlestības pilns
skatiens. Mazajā cilvēkā jau pamodusies vīrišķība, skatiens pravietisks.
Viņš ir drošs, pārliecinošs sava turpmākā ceļa gājējs.”
MĀKSLAS ZINĀTNIEKS GUNĀRS JUKUMNIEKS
"Madonnas pamatā redzama vienkārša tautas ticība, kuru Rafaels nekad
nezaudēja. Reliģiozitāte vienmēr bija viena no viņa pamatīpašībām un
nekādu šaubu šinī ziņā viņš nezināja.”
F. Šveinfurts (1887 - 1954)


1508. gadā Romā ieradās vēl viens daudzsološs Renesanses mākslinieks - Rafaēls
Santi (Raphael, īst. v. Rafaello Santi; 1483-1520). Viņam tad bija divdesmit pieci
gadi, gaiša ticība labajam cilvēkā un milzīga uzcītība. Rafaēls dzimis Urbīno
pilsētā hercoga galma gleznotāja ģimenē, kas droši vien arī norādīja viņa
turpmāko ceļu uz lielo mākslu. Sākumā Rafaēls mācījās turpat pie tēva, vēlāk
Perudžā pie Perudžīno (īst. v. Pjetro Vannuči). Perudžīno darbnīcā Rafaēls
pavadīja četrus gadus, cītīgi apgūdams visu, ko Perudžīno varēja viņam iemācīt.
Un, kad Rafaēls juta, ka aizgājis tālāk par savu skolotāju un spēj veiksmīgāk
īstenot pasūtītāju uzdevumus, varbūt arī lai pats sev pierādītu, ko īsti spēj,
jaunais mākslinieks kā vienu no saviem pirmajiem nozīmīgajiem darbiem darināja
daudzfigūru kompozīciju "Marijas saderināšana" pēc tādas pašas
ieceres kā altārgleznu, kuru nesen bija pabeidzis Perudžīno. Un jau šajā pirmajā,
lielajā nozīmīgajā darbā atklājās Rafaēla ģenialitāte. Pierastā sižeta
novatorisku traktējumu mākslinieks sāka ar to, ka priekšplānā izvietotās
galvenās darbības personas - Mariju un Jāzepu - apmainīja vietām un tā panāca
daudz skaidrāku, labāk nolasāmu notikuma attēlojumu - gredzenu apmaiņu starp
līgavu un līgavaini. Brīvi un dabiski visā grupā iekļaujas arī atraidītā
līgavaiņa figūra. Viņš pret celi salauž nesalapojušo spieķi (pēc leģendas
Mariju bija nolemts izdot par sievu tam jauneklim, kura ceļa spieķim naktī
izplauks lapas).

Ieradies Florencē, Rafaēls tāpat ar lielu aizrautību mācījās no tolaik Florencē
strādājošajiem renesanses dižmeistariem: Botičelli, Leonardo da Vinči,
Mikelandželo u.c. Tieši Florences posmā (1504-1507) izveidojās un nobrieda
Rafaēla īpašais talants, neskaitāmos gleznojumos atveidojot Madonnas tēlu. Šī
posma darbus hronoloģiski izkārtojot, var pamanīt gan Leonardo, gan
Mikelandželo, gan citu tā laika meistaru ietekmes Rafaēla daiļradē. Un tomēr
Rafaēla mākslā šīs ietekmes iegūst pavisam citu nokrāsu. Viņa daiļrades galvenā
īpašība jau šajā agrīnajā periodā ir ļoti noteikta un skaidra pabeigtība,
Svētās dievmātes veidolos ietverot sava laika skaistas, izsmalcinātas sievietes
- mātes ideāltēlu. Pie šādiem darbiem pieder "Madonna ar putniņu"
(1505-1506), "Madonna dārzā" (1505-1507) un citi. Visbiežāk Madonnas
tēls kopā ar Jēzusbērnu parādīts uz brīnišķīgas lauku ainavas fona.

Vēstis par Rafaēla spilgto talantu bija aizsniegušas arī Romu, un 1508. gadā
mākslinieks pieņēma pāvesta Jūlija II uzaicinājumu piedalīties Vatikāna pils
reprezentācijas zāļu, t.s. stancu apgleznošanā. Darbs šeit turpinājās no 1509.
līdz pat 1517. gadam.

Pirmā tika apgleznota t.s. Parakstu zāle (Stanza della Segnatura), kur pāvesta
noteiktās tēmas māksliniekam vajadzēja pasniegt kā alegoriskā formā tvertus
teoloģijas, filozofijas, dzejas un jurisprudences tēlus. Pēc šiem noteikumiem
Rafaēls šai zālei uzgleznoja četras lielas daudzfigūru kopozīcijas:
"Disputs", "Atēnu skola", "Parnass" un
"Tiesu augstākā likumība". Divas pirmās kompozīcijas mākslinieks
izvietoja telpā esošo pusaploces arku ietvarā, abas pārējās - starp un virs
logiem un durvīm.

Kompozīcijā "Disputs" attēlotas diskusijas par svētā sakramenta
(Sakraments - kristietībā svarīga rituāla darbība, kura ticīgajiem nodrošina
īpašu Dieva žēlastību) būtību starp teologiem, filozofiem, dzejniekiem; blakus
baznīcas amatpersonām un antīkajiem domātājiem Rafaēls iegleznojis arī Itālijas
izcilākos dzejniekus (Dante, Petrarka) un māksliniekus (Mikelandželo u.c.).


"Atēnu
skola"



Kompozīcijā "Atēnu skola" (1509-1511) attēloti aptuveni 50 antīkie
filozofi un zinātnieki. Varenas Renesanses arhitektūras ieskautas, uz zilā
debesu fona izceļas divas centrālās figūras - Platons un Aristotelis, kuri domu
apmaiņā katrs aizstāv savu pasaules pirmsākuma ideju: ideālistiski noskaņotais
Platons norāda ar roku uz debesīm, Aristotelim visa pirmsākums ir matērija,
zeme. Viņiem blakus, abās pusēs uz kāpnēm, izvērsušies dažādās pozās un žestu
daudzveidībā, kas tomēr apbrīnojami harmoniski sakārtoti, izvietoti visi
pārējie antīkie domātāji.

Kompozīcijā "Parnass" sapulcēti gan antīkās senatnes, gan Itālijas
renesanses laikmeta izcilākie dzejnieki - tur redzami gan Homērs, Dante,
Vergīlijs, gan dzejnieku mūzas.

Freskā "Tiesu augstākā likumība" savukārt attēloti gan laicīgās
likumdošanas, gan Baznīcas likumdošanas pamatlicēji - Bizantijas imperators
Justiniāns I un pāvests Gregors IV.

Vienlaikus ar Rafaēlu Vatikānā strādāja arī Mikelandželo un, saprotams, ka
jūtīgais Rafaēls ietekmējies no Mikelandželo dinamikas pilnās mākslas. Jaunais
gleznotājs speciāli studējis cilvēka ķermeņa kustības un spēcīgus gaismas
kontrastus. Heroiskas dinamikas kāpinājums īpaši parādās otras Vatikāna stancas
- Hēliodora zāles (Stanza d'Eliodoro) gleznojumos, no kuriem slavenākais ir
"Hēliodora padzīšana". Freskas saturs ņemts no Bībeles leģendas par
sīriešu karavadoni Hēliodoru, kas ielauzies Jeruzalemes templī, lai izlaupītu
tā dārgumus, bet, priestera lūgšanas aicināts, no debesīm ieradies zelta
jātnieks ar eņģeļiem un tie karavadoni padzinuši un sodījuši. Pāvests Jūlijs II
ar šo sižetu gribēja atgādināt pasaulei katoļu baznīcas nopelnus franču
karaspēka izdzīšanā no Itālijas, tādēļ arī Rafaēls kompozīcijā redzamajā
nemiera pārņemtajā ļaužu pūlī iegleznojis pāvesta portretisku figūru, kas
noraugās sodīšanas ainā.

Līdzīgu ideju pauž arī otrs Hēliodora zāles gleznojums - "Bolsēnas
brīnums", kur attēlots, kā brīnumainā veidā tiek pieķerts priesteris, kas
netic Svētā vakarēdiena patiesīgumam. Arī šeit kādai no kompozīcijas figūrām
Rafaēls piešķīris pāvesta Jūlija II vaibstus.

Rafaēla darbs pāvestam tā patika, ka pār jauno autoru sāka brāzties nemitīga
pasūtījumu lavīna. Mākslinieka maigais, pakļāvīgais raksturs neļāva viņam
atteikties no pasūtījumiem, tāpēc viņš organizēja sev arvien vairāk palīgu un
izveidoja lielu darbnīcu. Bet tas nozīmēja, ka gleznojumus vairs neveica viņš
pats. Palīgi realizēja autora ieceres, vairāk vai mazāk tās pārveidojot, līdz
Rafaēla sekotāju darbos klasiskais dižrenesanses stils nereti pamazām pārtapa
manierismā, kur galvenais vairs nav vienkārša, skaidra kompozicionāla forma,
līdzsvarota mierīga izteiksme, bet virsroku ņem efektīga poza, neīsts patoss un
kustības vai spēka izpausme kļūst par pašmērķi.

Darbodamies Romā, Rafaēls radījis arī stājdarbus, galvenokārt portretus un
Madonnas tēlu atveidojumus. No portretiem kā izcilākie minami "Pāvesta
Jūlija II portrets" (1511), "Pāvests Leons X ar kardināliem" (ap
1518) un drauga - grāfa un hercoga galminieka - "Baldasāres Kastiljones
portrets" (1514). Rafaēla radītie portreti sniedz spēcīgu modeļa
raksturojumu, atklājot tā tipiskākās rakstura īpašības, tai pat laikā tie
apveltīti graciozu dabiskumu un vitalitāti.

No Romas periodā radītajiem Madonnu gleznojumiem divi ir īpaši izteiksmīgi -
"Madonna krēslā" (1516) un "Siksta madonna" (1515-1519).

"Madonna krēslā" ietverta apļa kompozīcijā un atšķirībā no citiem
variantiem, kuros Dievmātes mīlestības pilnais skatiens vienmēr pievērsts
bērnam, šajā gadījumā Madonna raugās skatītājā, bērnu it kā sargādama
piespiedusi sev cieši klāt.

"Siksta Madonna" tapusi kā altārglezna Siksta klosterim Pjačencā.
Madonnu, kas nes Kristus bērniņu ļaudīm pretim, pielūdz pāvests Siksts II un
svētā Barbara. Madonnas skatiens ir nopietns un skumīgi satraukts, gluži kā
nojaušot sava dēla turpmāko traģisko likteni. Ļoti vienkārša, skaidra, Rafaēlam
tik raksturīga kompozīcija. Rafaēls bija iecerējis šo gleznu kā mātes
mīlestības un pašaizliedzības idejas nesēju.

Savos darbos Rafaēls Madonnu tēlojis kā dabisku, vienkāršu, sirsnīgu sievieti -
māti, kas liek domāt, ka Madonnas konkrētie prototipi varētu būt nejauši
sastaptas jaunas sievietes no Romas vienkāršo laužu vidus. Mākslinieka
rakstītajās vēstulēs gan rodams pierādījums, ka Rafaēls saviem sieviešu tēliem
izmantojis dzīves vērojumus, tomēr tos vispārinājis un mazliet idealizējis, tā
radot tikai savai daiļradei raksturīgo Madonnu tēlojumu.

Pēc arhitekta Bramantes nāves (1514) Rafaēls kļuva par jaunceļamās Romas Sv.
Pētera katedrāles galveno arhitektu, cēlis arī vairākas citas sakrālas celtnes,
darinājis daudzus lielu paklāju metus. Rafaēls aizgāja no šīs pasaules ļoti
jauns - 37 gadu vecumā, nepaguvis līdz galam pabeigt vairākus gleznojumus,
starp tiem arī freskas Farnezes villai (Villa Farnesina), kur izmantoti motīvi
no sengrieķu mitoloģijas par Amoru un Psihi un nimfas Galatejas trauksmaino
triumfa braucienu ("Galatejas triumfs"). Atstātos darbus pabeidza
Rafaēla skolnieki.
Atpakaļ uz augšu Go down
http://eckau.mam9.com
 
Rafaēls
Atpakaļ uz augšu 
Lapa 1 no 1

Permissions in this forum:Jūs nevarat atbildēt tematos šajā forumā
Eckau clan :: Beztēma-
Pāriet uz: